Kā koronavīruss bānīti apturēja

   Rīgas pievārtē Baložos, kopš 2013. gada entuziastu pulciņš atjauno un uztur kūdras bānīti. Hobijs savam priekam reizē ir industriālā mantojuma saglabāšana visai sabiedrībai. Reizi mēnesī ekskursantus vizināt sāka 2018. gada vasarā, līdz 2020. gadā “stopkrānu” norāva koronavīruss. Par neredzamā drauda redzamo ietekmi Baložu kūdras bānīša darbībā un ziedojumu lomu tā glābšanā būs šis stāsts.

   Bānītis tiek atjaunots pamatā ar brīvprātīgo spēkiem – to biedrība “Bānīša Draugu klubs” dara talkās, pulcējoties vismaz reizi mēnesī, un veicot gan nepieciešamos sliežu ceļu remontdarbus, gan lokomotīvju apkopes un vagonu remontus. Līdzīgi kā ar automašīnu – neskaitot vizināšanās prieku, diezgan daudz pūļu ir jāpieliek arī pie tās tehniskā stāvokļa uzraudzīšanas un uzturēšanas, jo bānīša tehnika nebūt nav jauna, tieši otrādāk – kārtīga retro tehnika.
   Aizsākoties dzīva, reāli funkcionējoša muzejdzelzceļa izveidei, daudz pūļu tika ielikts sliežu ceļu remontā, lai sapuvušos koka gulšņus nomainītu pret betona gulšņiem - lai brauciens ar bānīti būtu apmeklētājiem drošs un baudāms. Taču tas nav vienīgais, kas darāms ar sliedēm – regulāri braucot, veidojas ceļa nosēdumi un sasvērumi, skrūves mēdz kļūt vaļīgas, kā rezultātā katru gadu ir kāds posms, kurā jāveic ceļa kapitālais remonts. 2020. gadā tas bija posms tieši pie iekāpšanas perona - lai gan tikai 43 metrus garš, tas aizņēma divas pilnas talkas dienas un kopā vēl daudz laika “aizkulisēs” lai sagatavotos. Talku režīmā – tie bija gandrīz trīs mēneši.
   Ekskursiju sezona ierasti ir no maija vidus līdz oktobrim, savukārt intensīvākā remontdarbu sezona – rudens-pavasaris. Minētais sliežu ceļu remonts bija ieplānots 2020. gada pavasarī, pirms ekskursiju sezonas. Kad bija jāsākas šie darbiem, Latviju sasniedza koronavīrusa pandēmija un tā apkarošanai izsludināts ārkārtas stāvoklis. Nevarēja notikt arī talkas, visiem ieplānotajiem remontdarbiem bija norauts liels “stopkrāns”.
   Situācijai uzlabojoties tikai maija vidū, bija skaidrs, ka ierastā ekskursiju sezona nekādi nebūs ierasta. Muzeju nakts pasākums visā Latvijā tika atcelts, kas bānīša gadījumā bija arī lieli neiegūtie ziedojumi, jo atšķirībā no citiem muzejiem, par braucienu ar bānīti Muzeju nakts laikā tiek vākti ziedojumi, un šis pasākums 2019. gadā ne tikai pulcēja 2250 apmeklētāju, bet arī ienesa 2445 EUR naudas līdzekļu. Tie ir ap 40% no visiem apmeklētājiem, kā arī ap 30% no visiem gada ekskursiju ieņēmumiem.
   Maijs aizsākās ar novēlotajām remontdarbu talkām, kas noslēdzās jūlijā. Plānotās regulārās ekskursijas maija un jūnija nogalē izkrita, jo sliežu ceļš bija vienkārši izjaukts, pat gribēdami nevarējām izbraukt. Pirmās ekskursijas nelielā apmērā notika vien 25. jūlijā, un pilnīgi gatavi atklāt sezonu mēs bijām augustā. Taču neredzamais bieds un vispārējā piesardzība nozīmēja, ka apmeklētāji ar bijību atgriezās pie kultūras objektu apmeklēšanas, vilcienu reisi bija pustukši. No šodienas skatu punkta raugoties – žēl, jo patiesībā tieši tobrīd koronavīrusa slimības izplatībā vērojama viszemākā aktivitāte.
   Rudens bija ļoti omulīgs un atvasaras noskaņās, kā rezultātā ekskursijas 26. septembrī atgādināja “vecos labos laikus” un beidzot vilciena piepildījums kaut nedaudz sāka tuvoties optimālajam, lai atmaksātos gada garumā ieguldītais laiks un pūles. Taču arvien drūmāka aina sāka rādīties oktobrī - saslimstība pieauga, cilvēki rezervācijas atcēla, stājās spēkā ierobežojumi iekštelpās (tā mūsu slēgtajos pasažieru vagonos ar 32 vietu ietilpību drīkstēja vest vairs tikai 6 cilvēkus). Daļēji situāciju glāba mūsu inventārā esošie 2 vaļējie vagoni un jaunbūvētais trešais vagons, kuram sānu sienas ar logiem ir izņemamas – opcija, kas paredzēta vasaras karstumam, lieti noderēja arī šim rudenīgajam vīrusa laikam.
   Ar to arī mūsu 2020. gada sezona noslēdzās. Ieplānoto 8 ekskursiju vietā notika sešas, 2019. gadā pārvesto 5214 apmeklētāju vietā, šogad tikai 1475 (-72%). Ieņēmumu kritums -68%. Kopš novembra atkal ārkārtas situācija, talkošana nevar notikt, nemaz nerunājot par kādām ekskursijām. Otrais “stopkrāns”, un šoreiz uz ilgu laiku.
2020. gada pirmo “stopkrānu” palīdzēja pārdzīvot Latvijas valsts budžeta NVO fonda projekts "Atbalsts brīvprātīgajam darbam dzelzceļu mantojuma vidē #NVOfonds2020", tā finansējums 7 tūkst. EUR apmērā kļuva par vienīgo finansējuma avotu, kā dēļ vispār kaut kas varēja tikt saremontēts šajā gadā. Projekts ļāva arī nedaudz algot darbiniekus, tādā veidā arī starplaikos starp talkām, kā arī situācijā, kad talkas vispār nevarēja notikt, vismaz minimālā apmērā varēja notikt tehnikas remontdarbi.
   Šobrīd, 2020. gada nogalē, projekts ir noslēdzies, finansējuma algotiem darbiniekiem nav, brīvprātīgo talkas notikt nevar un nav pārliecības, kā pārdzīvot nākošo ziemu, par kādiem līdzekļiem veikt tekošos remontdarbus un kad vispār varēs sākties 2021. gada ekskursiju sezona.
   Pandēmija ietekmē ļoti daudzu cilvēku dzīves, grauj iztikas pamatus, izputina uzņēmējus un dara nabadzīgus iedzīvotājus. Industriālais mantojums nevar saslimt ar koronavīrusu, bet tajā pat laikā tas ir tikpat tieši apdraudēts, jo tas ir dārgs un regulāri uzturams mantojums.
   Baložu kūdras bānītis ir izveidots, balstoties uz entuziastu ieguldīto brīvprātīgo darbu, veiksmīgu sadarbību ar kūdras nozares uzņēmumiem, saņemtajiem ziedojumiem un Ķekavas novada pašvaldības atbalstu. Kopējais ieguldītais brīvprātīgā darba apjoms pārsniedz 16,4 tūkst. cilvēkstundu, savukārt ziedojumos, projektos un citādi piesaistītais investīciju apjoms - 234 tūkst. EUR, un bānītis nekandidē kļūt peļņu nesošs, tieši otrādāk – tas kandidē saglabāt šo unikālo mantojumu nākamajām paaudzēm un vizināt apmeklētājus vēl ilgi, nopelnīto ieguldot tehnikas atjaunošanā, sliežu ceļu paplašināšanā un kolekcijas papildināšanā, muzeja telpu izveidē.
   Taču pastāvošajā situācijā, pandēmija atņem bānītim pašu galveno – gan ekskursijas un apmeklētāju ieņēmumus, gan brīvprātīgā darba resursus talkošanas ierobežojumu veidā. Līdzekļu trūkums un nelieli neveiktie remontdarbi šobrīd novedīs pie daudz lielākām sekām nākotnē. Tas ir līdzīgi kā ar bedrīšu lāpīšanu – lai gan jādara tas ir katru gadu, šogad neaizlāpīta maza bedre, nākamgad ir jau izaugusi milzīga.
   Vienīgais resurss, kuru pandēmija ir ietekmējusi, bet nav vēl atņēmusi – tie ir ziedojumi. 2020. gada sākumā aizsākās ziedojumu vākšana sliežlicējvilciena restaurācijai, un vasarā ziedojumu vākšana pārvērtās par lūgumu atbalstīt bānīša darbību kopumā. Līdz šim ziedojumos ir savākti 2116 EUR naudas līdzekļu un 900 EUR vērtībā saņemti materiālie dāvinājumi.
   Tāpēc lūdzam iedzīvotājus un uzņēmumus atbalstīt bānīti, veicot ziedojumus, lai varētu sagādāt ziemas remontdarbu sezonai materiālus, algot darbaspēku un apmaksāt pakalpojumus, kas nepieciešami šaursliežu dzelzceļa un depo saimniecības uzturēšanai, lokomotīvju un vagonu remontam, lai 2021. gadā bānītis atkal droši varētu vērt vagona durvis apmeklētājiem, kad kopējā situācija valstī uzlabosies un varēs atsākties tūrisma nozares darbība. Lai veiktu neatliekamos uzturēšanas darbus, ir nepieciešami līdzekļi vismaz 5 tūkst. EUR apmērā.

Lūdzam ziedot, pārskaitot uz bankas kontu:

LV31HABA0551032897882
Biedrība "Bānīša Draugu klubs"
reģ. nr. 40008187520

Mēs esam sabiedriskā labuma organizācija, un par veiktajiem ziedojumiem ir iespējams saņemt nodokļu atlaides.
Jau iepriekš pateicamies visiem atbalstītājiem un ticam, ka kopīgiem spēkiem mums tas izdosies!

D. Bušs
Biedrības "Bānīša Draugu klubs"
valdes priekšsēdētājs

 

Drukāt